Šajā mācību gadā skolas mājaslapā atklājam jaunu sadaļu SKOLĒNI PAR ..., kurā ikviens skolēns vai skolēnu grupa aicināta rakstīt par svarīgām, aizraujošām skolā piedzīvotām vai ar skolu saistītām lietām, vietām, pasākumiem utt. Sadaļu atklāj 7.a klases skolēni! Aicinām būt aktīviem arī pārējiem ;)

***

Tikšanās ar dzejnieci Alisi Mētru Imantas filiālbibliotēkā 26.09.2019.

Es to nesauktu par atpūtu no mācībām, bet gan par neparastu, sava veida izglītojošu procesu. Priecājos, ka dzejniece Alise Mētra reiz mācījusies mūsu skolā. No viņas dzejoļiem vislabāk patika ,,Dialogs ar robotu”. Kādās citās rindiņās saklausīju svarīgu domu: ja tu visus uzskati par stulbeņiem, kas esi tu pats? Domāju, ka tagad man mīļākā ir Alises Mētras dzeja, un arī ceru, ka izdosies  izpausties tādā pašā formā.

Kristīne Jirgena, 8.a klase

 

Es ar lielu interesi noklausījos jaunās dzejnieces Alises Mētras stāstīto. Manuprāt, apvienot darbu birojā ar dzejas rakstīšanu nav viegli. Turklāt dzejniece piedalās arī dažādos publiskos pasākumos. Tas, ka dzejnieces Alises Mētras dzeju izmanto jaunie dziedātāji kā savu dziesmu vārdus, liecina par tās aktualitāti jauniešu vidū. Pēc tikšanās ar jauno dzejnieci sapratu, ka ikvienam vajag pamēģināt uzrakstīt dzejoli, jo varbūt tieši tas būs jauna hobija sākums.

Kristīne Petrovska, 8.a klase

 

Diena batutu parkā Jump Space

Priecājos, ka ieguvām titulu „Patīkamākā klase”. Kopā pavadītais laiks batutu parkā Jump Space bija vienkārši neaizmirstams, un ceru vēl kādreiz turp aizbraukt.

Ja būtu mācību process, mēs pavadītu skolā astoņas stundas, bet šodien bija iespēja mazliet atslābināties no nepārtrauktās domāšanas un garīgās slodzes, pie kuras vēl neesam paspējuši pierast pēc vasaras.

Visvairāk man patika mesties iekšā porolona kubu baseinā, nepievēršot uzmanību faktam, ka pēc tam tikt laukā nācās pagrūti. Izrādās – tomēr cilvēks var lidot, lai gan tikai uz īsu brīdi. Bija jautri cīnīties ar draugiem, un zaudēt arī nešķita tik slikti, jo varēja mīksti piezemēties. Vēl varēja lēkāt pa batutiem, ar katru reizi attīstot lielāku augstumu. Parkā nopirku speciālas zeķītes, tās pēc aktīvās atpūtas saglabāšu kā suvenīru.

Paldies klases audzinātājai Silvijai Ludženiecei par brauciena organizēšanu un klasesbiedriem par smiekliem, cīņām un kopā būšanu! Jauki, ka mums piebiedrojās arī Jūlija Brokere.

                                             8.a klases skolniece Kristīne Jirgena

 

10. a klases skolēni RIV  Dzejas dienas noskaņās

Lai gan ārā bija diezgan auksts laiks, 10.a klases skolēni Dzejas dienu uzskata par izdevušos. Skolēni atzīst, ka ir paplašinājuši savu redzesloku, ieguvuši jaunu pieredzi, zināšanas un labi pavadījuši laiku. Visi priecājās par mūziku, krāsainajiem baloniem un lentītēm, kā arī jaukajām pasākuma vadītājām.

Arī paši 10.a klases skolēni aktīvi iesaistījās Dzejas dienā, izvēloties lasīt dzeju, kurā tika apstiprināta piederība Latvijai, bija jaušamas ilgas pēc mīlestības un draudzības. Skolēni priecājās par uzdāvinātajiem dzejoļiem un atzīst, ka labāk ir iepazinuši arī savus klasesbiedrus.

Tikai daži uzdrošinājās lasīt savus radošos darbus, bet ļoti interesanti bija vērot, kā viens no 10.a klases skolēniem sacerēja dzejoli, improvizējot pie mikrofona: 

„ es domāju par to

kas jau ir pateikts

un atpakaļ nepaņemts

es sapņoju par labāku realitāti

iedams pa ielu es redzu to

kas man apkārt

Sarkandaugavā piekauj bērnu

un  mamma viņu neatpazīst

vai spējam mainīties

mēs pat nespējam nodzēst

Amazones lietus mežus ”

 

Paldies pasākuma galvenajai organizētājai Anitrai Līkansei!

Beta Beatrise Sipjagina, 10.a klase

 

Baltijas ceļa stunda

Protams, mēs, 8.a klases skolēni, nevaram pilnīgi izjust rūgtumu par dzīvi okupācijas laikā un alkas pēc brīvības kā tie cilvēki, kas bija Baltijas ceļa dalībnieki pirms trīsdesmit gadiem, tomēr kādas emocijas tajā brīdī, kad stāvējām, sadevušies rokās, noteikti uzplaiksnīja. Man tai mirklī pār muguru pārskrēja patīkamas tirpas, un es jutos kā viens veselums ar Baltijas ceļa dalībniekiem un Latvijas tautu.

Iepriekš biju dzirdējusi par Morzes kodu, bet nezināju, kādi simboli tiek izmantoti, tāpēc priecājos, ka klases stundā iemācījos tos, pildot darba lapu par Baltijas ceļu.

Kopā ar klasesbiedriem apskatījām arī izstādi skolas aktu zālē, un, manuprāt, tur iegūtā informācija lieti noderēja, rakstot uzrunu, ko vajadzēja nolasīt klases priekšā.

Esmu lepna, ka dzīvoju brīvā Latvijā. Novēlu visiem jaunajā mācību gadā neaizmirst, uz ko esam spējīgi, nevis sēdēt slinkuma būrītī vai klīst pa zemi, meklējot veiksmes maizi, bet gan izplest spārnus un lidot pretī labām sekmēm mācībās, jaunām zināšanām, savam talantam un sapņiem, jo tieši to darīja Baltijas ceļa dalībnieki – tiecās uz priekšu, lai sasniegtu mērķi.

Kristīne Jirgena, 8.a klase

 

Viesošanās Slovākijā

Šogad piedalījāmies skolas projektā kopā ar Banskás Štiavnicas, Budapešta, Krakowas skolēniem UNESCO projektā "Nice places to live and visit". Tika izvēlēti 5 dalībnieki no katras skolas. Katrai skolai bija jaizveido prezentāciju, pārstāvot savu valsti un iekļaujot UNESCO mantojumu. Mēnesi pirms projekta sākuma mēs sākām gatavoties. Uztaisījām video, kurā ir redzamas Latvijas UNESCO ēkas un mūsu skola, Rīgas Imantas vidusskola. Divas no Latvijas pārstāvēm sagatavoja deju, un visi iemācijās dziesmu. Lai mūs labāk atcerētos, mēs sagatavojām cienastu ar dažādiem Latvijas sieriem, melno maizi, konfektēm un kvasu, kā arī dažādas dāvaniņas programmas vadītājiem un citu valstu pārstāvjiem.

Ceļš uz Slovākiju bija garš, tāpēc pa nakti palikām Polijā. Kad atbraucām uz Slovākiju, Banská Štiavnicā mēs visi jutāmies diezgan satraukušies. Noteikti palīdzēja tā vakara “Ice breaking activities”. Slovākijā apskatījām daudz ļoti skaistas vietas, kas ir iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā, vislabāk patika staigāt vecajās raktuvēs, kuras ir izvietojušās pa visu Banská Štiavnicu. Bija arī izdevība ēst slovāku nacionālo ēdienu. No visām mums sagatavotām aktivitātēm, visvairāk patika ’’city game’’, kur vajadzēja sadarboties ar savu internacionālo grupiņu un atrast dārgumus, alternatīvais teātris, kurā skanēja vairākas Apvienotās Karalistes grupas un izpildītāji, kā arī ’’zelta attīrīšana’’, pēc kuras varēja paturēt sev atrasto zeltu. Kad beidzot pienāca prezentēšanas brīdis, to novadījām ar smaidu sejā, jo viss līdz galam bija sagatavots. Šīs programmas laikā visvairāk saudradzējāmies ar ungāriem un viņu skolotājiem, proti, arī slovākiem, kas visu šo laiku bija mūsu gidi, un vēl joprojām ar viņiem sarakstāmies. Mēs nevaram sagaidīt, kamēr nākamajā gadā viņi brauks uz Latviju. Kopumā mums ļoti patika šī iespēja aizbraukt uz Slovākiju izveidot jaunus kontaktus, draugus, iepazīt mums jaunu kultūru, pat Slovākijas kalni nespēja mūs apturēt, tikai ceļš no Latvijas līdz Banská Štiavnicas bija ļoti garš un nogurdinošs.

11.a klases skolēnu komanda

Vairāk projekta pasākumu foto ŠEIT

7.a klases brauciens uz Administratīvo rajona tiesu

Šā gada 17. aprīlī 7.a klase viesojās Administratīvajā rajona tiesā Rīgas tiesu namā.

Tur uzzinājām, kā notiek tiesas sēdes. Jāsaka – tās atšķiras no redzētā filmās, piemēram, tiesnese neizmantoja koka āmuriņu, lai paziņotu spriedumu, pieņemtu gala lēmumu vai panāktu klusumu. Noskaidrojām, ka, lai kļūtu par tiesnesi, ir nepieciešama augstākā izglītība, izcilas zināšanas latviešu valodā un pacietība. Mūsu klasē ir daži skolēni, kas vēlētos savu nākotni saistīt ar juridisko jomu.

Kad nonācām tiesas arhīvā, iepazinām mobilos plauktus, kurus varēja pārvietot, griežot sviru. Apmeklējām kanceleju, apskatījām telpu, kurā tiek skatītas lietas, kas saistītas ar valsts noslēpumu, kā arī citas neparastas vietas.

Ekskursijas noslēgumā devāmies uz virtuvi, kur parasti tiesas darbinieki pusdieno. Mums bija sagatavots skaisti klāts galds. Kamēr mielojāmies ar gardumiem, katrs pastāstījām, ko esam iemācījušies.

Es sapratu, ka pieteicējam – cilvēkam, kas ierosina lietu, – ir konkrēti jāformulē sava prasība, lai tiesā ierastos visi iesaistītie cilvēki un sēde varētu notikt.

Paldies manas klasesbiedrenes Elizabetes mammai Ilonai Petrovskai un viņas kolēģei Aigai par laipno uzņemšanu, izglītojošo un interesanto ekskursiju, kā arī par gardo cienastu!

Kristīne Jirgena, 7.a klase

Viesošanās "Dammes Rimi"

Šī gada 20. martā SĀS ietvaros mēs, 8.b klase, devāmies uz hipermārketu ''Dammes Rimi''. Kaut arī lielākajai daļai no mums jau iepriekš ir bijusi iespēja tur pabūt, tomēr tikai retais ir bijis noliktavā un darbinieku telpā, kā arī ēdnīcā, kur mums bija lieliska iespēja iegūt priekšstatu par darbiem un pienākumiem, iespējām un ikdienas dzīvi hipermārketā. Informācija, ko mēs šodien ieguvām, ir noderīga ne tikai hipermārketā ''Dammes Rimi'', bet arī citos darbos, piemēram, informācija par karjeras attīstību laika gaitā, darba iespējām, sākot no 15 gadu vecuma, algas izmaksām un nostrādāto stundu nosacījumiem.

Gatis Didrihsons, 8.b klase

 

Masļeņica krievu valodas stundā

Atceros, ka tad, kad vēl nemācījos krievu valodu pie skolotājas Diānas Gončarikas, redzēju fotogrāfiju, kur bija redzama viņa ar saviem skolēniem, svinot Masļeņicu. Padomāju, ka būtu lieliski, ja es kopā ar savu klasi arī varētu izbaudīt šos krievu tautas svētkus, ēst pankūkas un dzert tēju. Beidzot radās tāda izdevība.

Mēs bijām sagatavojuši stāstījumu par Masļeņicas tradīcijām un vēsturi. Uz galda stāvēja ne tikai pankūkas ar augļiem, šokolādi, medu un plānās pankūkas, bet arī patvāris un citas skaistas dekorācijas. Valdīja patīkama gaisotne.

Paldies klasesbiedriem par sarūpētajiem gardumiem un krievu valodas skolotājai Diānai Gončarikai par burvīgo stundu!

                                                           Kristīne Jirgena, 7.a klase

 

Atpūta  ,,Lido” slidotavā

Šā gada 30. janvārī es kopā ar klasi, klases audzinātāju Silviju Ludženieci un skolas sociālo pedagogu Ilzi Biti baudīju ziemas priekus  ,,Lido’’ slidotavā. Tā bija balva, kuru ieguvām kā patīkamākā klase.

Mēs – visi 7.a klases skolēni – slidojām, neviens no mums nesēdēja malā! Arī tādi skolēni kā es, kas īsti nemācēja slidot, bija uz ledus un jautri pavadīja laiku, cenšoties tikt uz priekšu, krītot, smejoties, kliedzot un ceļoties atkal kājās.  Tie, kam veicās labāk, mums palīdzēja, pamācīja un pieturēja. Man ļoti patika slidot, jo izdevās tikt no barjeras līdz soliņam. Kaut gan lēnītēm, bet tomēr aizslidoju.

Nav nozīmes – tu māki slidot vai ne, bet svarīgi ir būt kopā ar klases biedriem, priecāties par ziemu, kamēr vēl tā ir, un nepalaist garām iespēju atpūsties no mācībām.

Kristīne Jirgena, 7.a klase

R. Blaumaņa darbu tēli – mani padomdevēji

Kristīnes Jirgenas R. Blaumaņa literārās prēmijas 14. konkursa darbs

Vērtīgu padomu dzīvē nekad nevar būt par daudz. Padomdevējs var būt reāls cilvēks, kā arī izdomāta personība. Es par padomdevējiem uzskatu gan rakstniekus, gan grāmatu tēlus. Arī viņi var sniegt ieteikumus, kā rīkoties sarežģītās situācijās, kā nonākt virsotnēs, kurās viņi ir uzkāpuši. Īpaši vērtīgus padomus guvu no R. Blaumaņa darbiem „Tālavas taurētājs”, „Nāves ēnā” un „Velniņi”. Tālavas taurētājs, Grīntāls, arī dievbijīgais saimnieks un nerātnie velniņi ir piedzīvojuši daudz vairāk par mani un guvuši plašāku pieredzi dzīves labirintos. Viņu padomi man noderējuši un būs nepieciešami ne tikai īpašos gadījumos, bet arī ikdienišķos mirkļos.

Pēc R.Blaumaņa un Tālavas taurētāja domām, godīgs cilvēks ir tas, kas nenodod savējos pat tad, ja, viņus aizstāvot, draud nāve. Es vēlos būt godīga, vienmēr paliekot uzticīga sev tuviem un mīļiem cilvēkiem. Mans gods ir mana reputācija, un tā ir daļa no tautas reputācijas. Esmu Latvijas patriote, manā sirdī vienmēr latviešu tautai būs īpaša vieta, lai kur arī es ceļotu. Latvija ir mana dzimtene, un tieši šeit sarunas un dziesmas skan manā dzimtajā valodā. Saprotu, ka mans gods ir tautas gods, tāpēc ka ārzemēs vietējie iedzīvotāji arī pēc manas uzvedības spriež par to, kādi ir latvieši, tāpēc vajag izturēties pieklājīgi un atklāt savas labākās īpašības, jo mēs katrs esam daļa no Latvijas un ar savu attieksmi un darbiem veidojam tās godu. Mani iedvesmo būt godīgai Tālavas taurētāja vārdi:

,,Mans zelts ir mana tauta,

Mans gods ir viņas gods!

Kas postīdams viņu šausta,

Uz pekli, lai rauj to jods!’’

Tālavas taurētāja varonīgā rīcība lika man saprast, ka tauta ir svarīgāka par personīgo labklājību, dzīvību, un to vērtībā nekad nepārspēs ne zelts, ne sudrabs, ne kāda cita vērtslieta. Taurētājs mīlēja dzimto zemi un ļaudis un ne par kādu naudu neļāva nelūgtiem viesiem to postīt.

Soļojot pa pārdomu taku, esmu nonākusi pie R. Blaumaņa noveles „Nāves ēnā”, kur paslēpies, manuprāt, neviens vien interesants domu grauds. Visvairāk mani iedvesmoja Grīntāla runas un darbi.Visi dreifējošā ledus gabala piespiedu pasažieri domāja par drīzu nāvi un staigāja sērīgām sejām, bet, kad bija noklausījušies, kas Grīntālam sakāms, viņi sāka rosīties cerībā uz glābiņu, un arī pats Grīntāls ņēmās jau drošāk kalt izdzīvošanas plānus un nodibināt kārtību. Pavadot glābēju laivu ar tās braucējiem, Grīntāls savaldījās, neizrādīja drūmās emocijas un tikai lūdza pasveicināt sievu. Manuprāt, viņš tā rīkojās arī Kārlēna dēļ, lai palīdzētu zēnam pārvarēt izmisumu. Cerība ir vislabākā dāvana kritiskos brīžos.

No R. Blaumaņa darbiem varu mācīties arī dzīvesprieku. Velniņi aizbēga no elles ziņkārības dēļ, jo vēlējās ko vairāk par elles ugunīm un tumsu. Viņi tiecās pēc noslēpumainās ārpasaules gaismas. Nonākuši tur, viņi rīkojās, kā tēvs mācījis, – centās darīt postu saimniekam, kura dvēseli Velns jau krietnu laiku nevarēja sagrābt, bet, lai kā viņi censtos, nekas neizdevās. Iecerētie ļaunie darbi pārvērtās labajos, jo viņi nemaz nebija tik slikti, kā paši sākumā domāja.  Pasakā „Velniņi” dievbijīgajam saimniekam, kuru velniņi gribēja iznerrot, piemita prasme nelaimē saskatīt labo. Viņš priecājās par atrastajiem svārkiem un maku, kas pilns ar naudu, nevis niknojās par sabojāto sviestu, nonākšanu kūtī un izlieto darvu, sajūsminājās par jauniegūto zirgu, nevis purpināja par diviem beigtajiem burlakām sētā. Katrā medus mucā kāds var iepilināt dažas darvas karotes, bet, ja priecāšos par gardo medu, arī melnais, eļļainais šķidrums šķitīs vieglāk izsmeļams. Ļaunums nevar skart to, kas pats ir labs.

Droši vien es nekad nenonākšu tādās situācijās kā R. Blaumaņa radītie tēli, tomēr ikdienā bieži iedomājos, kā rīkotos kāds no viņiem, jo padomi, kurus guvu lasot, lieliski noder arī mūsdienīgos atgadījumos. Piemēram, kāds bijušais klasesbiedrs man piedāvāja kraukšķīgu šokolādes tāfelīti ar riekstiem apmaiņā pret pareizo atbilžu sniegšanu gaidāmajā pārbaudes darbā. Ko darītu Tālavas taurētājs? Ņemtu vai neņemtu? Teiktu vai neteiktu? Es atteicos, jo tas nebūtu godīgi ne pret skolotāju, ne citiem skolēniem. Reiz lietus dēļ tika atcelta ekskursija, es un arī visi pārējie bijām nomākti. Bet vai šo nelielo misēkli var salīdzināt ar to cilvēku pārdzīvojumiem, kas atradās nāves ēnā uz peldošā ledus gabala? Reizēm manī parādās arī dievbijīgā saimnieka īpašības. Adot pirmos cimdus, es nebēdāju par kļūdām un neprecizitātēm, bet priecājos par skaisto krāsu salikumu, neparastajiem rakstiem un darbiņa ritēšanu uz priekšu (beigās pat saņēmu augstu vērtējumu, jo arī skolotāja lielāku vērību pievērsa mana adījuma pozitīvajām iezīmēm).

 Tālavas taurētājs, Grīntāls, dievbijīgais saimnieks un velniņi ir man palīdzējuši ne tikai īpašos brīžos, bet arī gluži ikdienišķos notikumos, kas dzīves ceļā pagadījušies itin bieži. Es zinu, ka, lasot citus R. Blaumaņa darbus, atkal atradīšu ko vērtīgu un manu padomdevēju pulks kļūs arvien lielāks.

Kristīne Jirgena, 7.a

 

Skolēni par Latviju

Lai zila jūra, priedes staltas,

Lai gaiša tauta, dienas baltas!

Lai sirdī senās dainas skan

Latvijā tev un man!

                        Katrīna Barone, 9.b klase

Mana dzimtene – Latvija,

dzintara jūras apskalota,

tautasdziesmu piepildīta.

Mana dzimtene Latvija –

mīlestībai atvērta.

Elizabete Golubecka, 9.b klase

Lai cilvēki laimīgi

ietu pa ielām,

Lai bērni lepotos

ar savu valsti

un valodu!

Lai Latvija ir

brīva un spēcīga!

Mēs mīlam tevi,

Latvija,

lepojamies

un sargājam.

Sandra Stasaite, 9.a klase

Varu dienām vērot

ļaužu steigu,

bet  acīs

nebūs tukšuma,

jo dziļi sirdī jūtams

tautas tuvums.

                  Laura Reinberga, 9.b klase

Zeme, no kuras saules bērni nāk

un kur putni dziedāt sāk.

Tautumeitas kumeļos iet jāt,

dēli  dzintaru brauc krāt.

Amanda Upeniece, 7.a klase

Ziemā sniedziņš krīt,

Vasarā saule spīd,

Rudenī krāsainas lapas

Zem kājām čaukst,

Pavasarī citas atkal

No jauna plaukst.

Šeit ir skanīgas

Latvju dainas un

Acij paveras

Interesanti skati,

Bet lielākā vērtība

Ir Latvija pati. 

                Kristīne Jirgena, 7.a klase

Latvija, tu mums esi dārgākā,

Tu tāda esi vienīgā.

Tu mūžam dzīvosi, Latvija,

Pats Dievs tevi sen jau svētīja.

Pūš vējiņš, dzen laiviņu,

Dod mūsu tautai mūžību!

               Viktorija Sitkoviča, 7.c klase

   

 

Teātra izrādes "Planēta Nr. 85" apmeklējums

 

1. novembrī 8.b klase apmeklēja teātra izrādi "Planēta Nr. 85". Izrāde bija par atgriešanos Padomju Savienības laikā, tā bija ļoti interesanta un jautra. Mums, 8.b klases skolēniem, šī izrāde ļoti patika, un mēs vēlamies pateikties klases audzinātājai Ingai Laidiņai un mūsu vecākiem par iespēju apmeklēt šo izrādi. Mēs ceram, ka mums būs vēl šādas iespējas kopīgi un kulturāli pavadīt laiku. Liels paldies!

Patrīcija Lūse

 

Mēs redzējām, noskaties arī tu!

7.a klases skolēni iesaka noskatīties  latviešu simtgades filmu „Homo novus”, kas nacionālajai  kino balvai „Lielais Kristaps” nominēta 13 kategorijās.

Filma ir interesanta, jo stāsta par jaunu mākslinieku, kurš ierodas Rīgā no laukiem, iekļūst pilsētas mākslinieku aprindās un iemīlas.

                                                                                                            Signe Krišlauka

Filmu ir vērts noskatīties, jo tā ir viena no Latvijas simtgades filmām un ir labs piemērs, kā cilvēki var mainīties, kā notikumi var ietekmēt cilvēku attiecības un uzskatus.

Una Bergholde

Filma māca, ka vajag ticēt sapnim un realizēt savus talantus.

                                                                                                            Elizabete Petrovska

Filmā ir aplūkojami ievērojamu latviešu gleznotāju darbi, kurus var redzēt arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

                                                                                                            Kristīne Jirgena

Filmā var redzēt, ka 20. gadsimta 30. gados cilvēki bija laipnāki cits pret citu, un iepazīt gleznotāju dzīvi.

                                                                                                            Karlīna Slavinska

Filma jāredz visiem, kam interesē māksla, jo tā stāsta par mākslinieku dzīvi.

Amanda Upeniece

Biju pārsteigta, ka filmā redzēju gleznas, kuras iepazinu arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā projekta „Skola ārpus skolas” laikā.

                                                                                                Loreta Gadžiramazanova

 

Apmeklējiet Latvijas Nacionālo mākslas muzeju!

Es stāstīšu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklējumu projekta “Skola ārpus skolas” ietvaros. Vai man patika muzejā? Protams, patika.

Staigājot pa muzeju un apskatot gleznas, man ļoti iepatikās Jūlija Federa darbs “Pēc vētras”. Gleznas priekšplānā bija attēloti sakrituši koki, kas bija tumši un brūngani. Taču aiz melnuma laukā spraucās spoži saules stari. Man šī glezna ļoti patika, jo tā atgādināja par daudzajiem notikumiem manā dzīvē, ka pēc katra strīda ar draugiem mēs atkal salabsim un pēc nakts vienmēr būs rīts.

 Tad es turpināju apskatīt citas gleznas un pamanīju Johana Valtera darbu “Sestdienas vakars”. Ak, cik tas bija skaists! Gleznā attēlota lauku dzīve brīvdienās. Viss bija mierīgi, un dzidrais ezers mirdzēja vakara saulē. Šī glezna man iepatikās, jo tā raisīja domas par manu ģimeni un kopā pavadītajiem vakariem.

Man ļoti patika Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, jo tur varēja iegūt daudz iedvesmas. Es noteikti iesaku katram aiziet uz muzeju, apskatīt gleznas un atrast sev tīkamākās.

Anete Meiere, 7.a

 

7.a klases brauciens uz Dailes teātri

5.oktobrī mēs – 7.a klase – kopā ar audzinātāju Silviju Ludženieci braucām uz Dailes teātri, lai noskatīties režisora Dmitrija Petrenko un dramaturģes Justīnes Kļavas jaunāko kopdarbu – izrādi ,,Planēta Nr.85’’.

Es priecājos, ka izvēlējos nākt uz šo izrādi, nevis piektdienas vakaru pavadīju mājās. Režisori ar humoru nebija skopojušies, un tā būtu neiespējamā misija nevienu reizi visā uzveduma laikā kaut vai tikai mazliet nepasmaidīt. Interesants bija tajā izmantotais sapņa motīvs un nelielais fantastikas kumosiņš – ceļošana laikā.

Kad pienāca starpbrīdis, man gribējās, kaut tas ātrāk beigtos un varētu atkal sekot līdzi spurainā tīņa Krišjāņa piedzīvojumiem 1985. gadā – laikā, kad viņa vecāki bija astoņpadsmit gadus veci. Kad beidzās izrāde, es vēlējos, kaut tā tomēr vēl nebūtu galā, un man šķita, ka noslēgums pienāca parāk ātri.

Esmu pārliecināta, ka pārējiem 7.a klases skolēniem arī ļoti patika šī izrāde un, to skatoties, raisījās līdzīgas izjūtas kā man.

Viena no atziņām, ko var gūt, skatoties izrādi ,,Planēta Nr.85’’, ir šāda – vajag uzklausīt citus bez asa nosodījuma, arī vecāki un vecvecāki reiz ir bijuši tādā vecumā kā mēs tagad, tāpēc vajag pacensties viņus saprast.

Iesaku arī citiem noskatīties šo burvīgo izrādi, kurā PSRS ir parādīta pavisam citādākā un jautrākā gaismā.

Kristīne Jirgena, 7.a klase

Kā 7.a klase pavadīja Dzejas dienu 2018

No paša agra rīta mēs ar klases audzinātāju stāvējām pie skolas un gaidījām, kad būs iespēja iesaistīties Dzejas dienas aktivitātēs, tāpēc nebrīnos, ka viens no pasākuma vadītājiem – Riks Emīls Lazdiņš – nosauca mūs par dzejiskāko klasi, bet vēlāk mums pievienojās daži no 7.c un 7.b klases skolēniem.

Varēja sūtīt dzejoli kādam draugam ,,Dzejas pastā’’, rakstīt pāris rindiņas uz asfalta akcijā ,,Sirds uz trotuāra’’, lasīt vārsmas ,,Dzejas skatuvē’’ un runāt no galvas akcijā ,,RIV simts dzejoļi no galvas Latvijas simtgadei’’, kā arī iepriecināt skolotājus un klasesbiedrus ar īpašu dāvanu aktivitātē ,,Uzdāvini dzejoli!’’ .

Sākumā bijām kautrīgi, tāpēc negājām runāt vai lasīt dzejoli mikrofonā, taču pēc tam, kad latviešu valodas un literatūras skolotāja Silvija Ludženiece paņēma rokā mikrofonu un norunāja dzejoli, es saņēmu drosmi un gāju nākamā, un tā drīz vien izveidojās rinda ar runāt vai lasīt gribētājiem.

Man vislabāk patika aktivitāte ,,RIV simts dzejoļi no galvas Latvijas simtgadei’’, jo tā varēja paust domas par savu dzimteni un godināt valsti, bet žēl, ka neiedomājos pati uzrakstīt dzejoli par Latviju, tas tiešām būtu mans visprecīzāk formulētais viedoklis par mūsu valsti, ka esmu lepna par to, ka runāju, rakstu, arī dziedu latviešu valodā un dzīvoju šeit, nevis citur.

Kopīgiem spēkiem ieguvām diezgan daudz apliecinājumu par piedalīšanos Dzejas dienā, tāpēc vēlāk, literatūras stundā, izveidojām no tiem uzrakstu ,,7.a’’, un tas tiešām izskatījās skaisti. Apliecinājumi bija novietoti cieši cits citam līdzās, it kā būtu savstarpēji sadarbojušies, veidojot mūsu klases nosaukumu. Stundā izveidojām arī iegūto atziņu piramīdu.

Kristīne Jirgena, 7.a kl.

 

7.a klases pirmā literatūras stunda jaunajā mācību gadā notikusi pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas.

7. septembrī ar skolas autobusu braucām uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kopā ar mums bija klases audzinātāja un literatūras skolotāja Silvija Ludženiece un skolas psiholoģe Jūlija Brokere. Stundas laikā notika viktorīna, un par pareizajām atbildēm saņēmām uzlīmes, kuras uzrādot iegūsim papildu punktus literatūras pārbaudes darbā. Noskaidrojām, ka celtnieki, kas pašlaik uzstāda Aigara Bikšes pieminekli ,,Divi Raiņi ‘’, zina dzejnieku, kam tas veltīts.

Gan turpceļā, gan dodoties atpakaļ uz skolu, nejutāmies īpaši komfortabli, jo nācās saspiesties, lai autobusā visiem pietiktu sēdvietas, bet toties uzzinājām daudz interesantu faktu par Latvijas Nacionālo bibliotēku, piemēram, ka tā būvēta, iedvesmojoties no stikla kalna, kas pieminēts arī Raiņa lugā ,,Zelta zirgs ‘’.

Iesakām un novēlam arī citām klasēm izbaudīt stundas ārpus skolas telpām neformālā gaisotnē, jo tas ir neparasti un sniedz jaunu pieredzi.

 Kristīne Jirgena, 7.a klase

 

Adaptācijas dienas 7. a klasē

Vienmēr gribas vēl nedaudz vasaras, kad tā ir beigusies un sākas mācības skolā, tāpēc pirmajās dienās bija adaptācijas periods, kurā iepazinām tuvāk savus klasesbiedrus un izklaidējāmies.

Pēc vērienīgajām pārmaiņām klases iekārtojumā un sastāvā mēs – 7. a klase – esam laimīgi un jūtamies pacilāti un iederīgi savā kolektīvā. Ja būtu jāpasaka īsumā, kā mums pagāja šīs dienas, tad tas skanētu šādi: jautrībā, smieklos un sadarbībā.

Ceram, ka citiem RIV skolēniem, pedagogiem un pārējam personālam jaunā mācību gada sākums arī sagādāja prieku un motivāciju darboties.

Kristīne Jirgena, 7.a klase