2018./2019. mācību gadā skolas mājaslapā atklāta jauna sadaļa SKOLĒNI PAR …, kurā ikviens skolēns vai skolēnu grupa aicināta rakstīt par svarīgām, aizraujošām skolā piedzīvotām vai ar skolu saistītām lietām, vietām, pasākumiem utt.
***
Dzejas dienas
Kā jau zināms, septembris ir dzejas un Dzejas dienu mēnesis, kad tiek atsaukti atmiņā izcilie latviešu autori un viņu darbi. Šis gads nav izņēmums, tādēļ Rīgas Imantas vidusskolas 10.a klases skolēni atbalstīja šo tradīciju, aktīvi piedaloties Dzejas ruporā. Aiz 313. kabineta durvīm skanēja Imanta Ziedoņa, Aleksandra Čaka, Māras Zālītes u.c. autoru dzeja. Pēc lirikas lasīšanas aktīvais darbs nebeidzās, katrs skolēns izteica savu atziņu par aizvadīto darbu, un atsauksmes par to bija gana pozitīvas – jaunieši izjuta mājīgu un draudzīgu atmosfēru, iepazina dažādu autoru dzejas stilu un klasesbiedru izteiksmīgās runas prasmes, kā arī guva iedvesmu. Cerēsim, ka nākamajā gadā šis pozitīvais gars saglabāsies un kļūs vēl labāks!
Elizabete Bekere-Ančipolovska, 10.a klase
Adaptācijas dienas
Arī devītajā klasē adaptācijas dienas bija vieglas un bezrūpīgas.
Mēs, 9.a klase, jaunā mācību gada sākumā izstrādājām klases noteikumus, lai katrs ,,mājsaimniecībā” justos komfortabli, uzzinājām kaut ko jaunu gan par sevi, gan citiem un skaitījām pupas, lai saprastu, vai varam vienoties par atbildi.
Pēdējā pamatskolas klase nenozīmē aizliegumu kādreiz parotaļāties, tāpēc arī lēkājām no vienas lapas uz otru, iztēlojoties, ka apkārt ir šokolādes upe ar krokodiliem.
Novēlu visiem nepārspīlēt ar nopietnību un priecāties par mirkļiem, kad nav jātur sevi grožos (starpbrīžiem).
Kristīne Jirgena, 9.a klase
Interesantākais literārais darbs 2019./ 2020. mācību gadā
Poēma, balāde, tautasdziesmas un dzejoļi, ko lasīju 8. klasē, jau aizmirsti, bet ir literārie darbi, kuri mūžīgi paliks atmiņā.
Visinteresantākā, manuprāt, ir Māras Zālītes luga ,,Meža gulbji”.
Luga ir īsts labā triumfs, jo pamātei neizdevās nodarīt tik lielu ļaunumu, cik viņa bija gribējusi. Elīza novija brāļiem nātru kreklus, un neviens vairs nevarēja iztraucēt laimīgās beigas.
Žēl, ka dzīvē labais ne vienmēr uzvar.
Kristīne Jirgena, 8.a klase
Man atmiņā palika darbs ”Meža gulbji”, jo, manuprāt, šī darba ideja ir iemācīt lasītājiem nepadoties ar savu iesākto darbu vai kaut ko citu, vienkārši nepadoties, kā to darīja viena no darba varonēm Elīza. Šajā darbā arī bija daudzas reālas dzīves situācijas, kuras mani ieinteresēja lasīt šo darbu.
Kristiāna Vija Kaļķe, 8.c klase
Manuprāt, spilgtākais literārais darbs, ar kuru iepazinos 8.klasē, ir Gundegas Repšes romāns ”Alvas kliedziens”, jo šajā darbā varēja aizdomāties par sevi skolas dzīvē.
Una Bergholde, 8. a klase
Manuprāt, visinteresantākais literārais darbs, ko izlasīju 8. klasē, ir Gundegas Repšes romāns “Alvas kliedziens”. Tajā rakstīts par kādu meiteni Rugettu, viņa ir lepna un pašpārliecināta. Viņa uzticējās savai draudzenei, bet izrādās, ka tā bija ziņotāja. Tāpēc vajag rūpīgi izvērtēt to, kam tu uztici savas ikdienas pārdomas, rūpes un priekus.
Anete Meiere, 8.a klase
Spilgtākais literatūras darbs 10. klasē, pēc manām domām, ir latviešu pasaka ,,Kurbads”. Šo pasaku es atminos vislabāk, jo Kurbads bija dzimis kā ķēves dēls, kurš bija pārdabiski spēcīgs, drosmīgs un gribasspēka pilns. Tieši ar šīm pozitīvajām īpašībām es vēlos pabeigt 10. klasi un iesākt vienpadsmito!
Beāte Luīze Zosāre, 10.b klase
Manuprāt, spilgtākais literārais darbs, kuru apguvu, ir Rūdolfa Blaumaņa novele ”Raudupiete”, jo tajā ir pārdzīvojumiem bagāts sižets, kas man ilgi paliks atmiņā. Piemēram, viens no notikumiem ir Raudupietes izvēle starp pašas dēlu un Kārli.
Katrīna Barone, 10.b klase
Manuprāt, visspilgtākais šogad apgūtais literārais darbs bija Džovanni Bokačo “Dekamerons”. Šis darbs izcēlās starp pārējiem tādēļ, ka tas kļuva aktuāls. Darbā ir aprakstīts tas, kā itāļu augstmaņi centās izvairīties no mēra, sevi izolējot, un ko viņi darīja, lai cīnītos ar garlaicību šīs pašizolācijas laikā. Ņemot vērā, ka mums arī nākas pārdzīvot ārkārtīgi lipīga vīrusa pandēmiju un arī mums ir sevi jāizolē gan savas, gan citu drošības vārdā, šis darbs ļoti ātri pārtapa no grāmatas, kas ir sarakstīta mūs vairs neietekmējošu notikumu rezultātā par darbu, kas savā ziņā atspoguļo arī mūsdienu situāciju.
Andris Ramāns, 10.b klase
Spilgtākais literatūras darbs, kas apgūts 10.klasē, manuprāt, ir Rūdolfa Blaumaņa luga “Pazudušais dēls”, jo lugas spilgtais sižets ir pamācošs, liek aizdomāties un just līdzi ne tikai galvenajam varonim Krustiņam, bet arī diviem sieviešu tēliem – Ilzei un Matildei –, kuras izjūt mīlestību pret Krustiņu, un arī Mikum, kurš savukārt mīl Ilzi. Luga veido ieskatu jauniešu dzīves gaitās, vecāku attieksmē pret saviem bērniem, sāpēs un vilšanās cilvēka neapdomīgās rīcības dēļ. Piemērs neapdomīgai rīcībai lugā ir atspoguļots lugas daļā, kur Krustiņš iet zagt naudu no tēva, lai ietu spēlēt azartspēles.
Evelīna Tīna Upeniece, 10.b klase
Man patika ”No Abigemas atnākušais”, kuru sarakstīja Jānis Einfelds, jo mēs stundā varējām Ņurksli uzzīmēt.
Ēvalds Strautiņš, 10. a klase
Man patika Mārtiņa Zīverta luga “Kāds, kura nav”, jo bija interesanta notikumu norise, atklājumi un attēlota situācija bēgļu nometnē.
Simona Jansone, 10.a klase
Spilgtākais darbs, ar ko esmu iepazinies 8. klasē, ir Viļa Plūdoņa “Atraitnes dēls”, jo tas liek domāt par to, ko mēs gribam pa īstam.
Markuss Šaicāns, 8.c klase
Spilgtākais darbs, ko esmu lasījis 8.klasē, ir bijis Viļa Plūdoņa “Atraitnes dēls”, jo šajā darbā ir stāstīts par sievieti, kura kļuva par atraitni vīra zaudēšanas dēļ un arī palika bez dēla. Poēma lika man saprast, ka laiks ar cilvēkiem ir jāizbauda, kamēr var!
Markuss Gulbis, 8.c klase
Spilgtākais darbs, ar ko es esmu iepazinusies 8.klasē, ir Rūdolfa Blaumaņa “Tālavas taurētājs”, jo tajā bija stāstīts, cik heroiski Tālavas taurētājs izglāba tautu un cik varonīgi tas bija kritis savas tautas dēļ.
Jefrosinija Marta Vaidzirde. 8.c klase
Spilgtākais literārais darbs bija Rūdolfa Blaumaņa novele ”Nāves ēnā”, jo tajā bija īsti dzīves notikumi un es tiešām jutu līdzi visiem varoņiem.
Sindija Spāde, 7.c klase
Spilgtākais literārais darbs, ar ko esmu iepazinusies 7.klasē, ir ”Mazais princis”. Tā autors ir Antuāns de Sent-Ekziperī. Šis literārais darbs palicis atmiņā, jo tas bija visinteresantākais un visdziļākais.
Emīlija Vekmane, 7.c klase
Spilgtākais literārais darbs, ar ko es esmu iepazinusies 7.klasē, ir Jāņa Klīdzēja romāns ”Cilvēka bērns”. Man patika tieši šis darbs, jo tas ir jauks un dažu brīdi ir smieklīgi momenti. Ir izveidota filma, kas ir balstīta uz šo grāmatu.
Ance Muceniece, 7.c klase
8. a klases skolēnu viesošanās vecāku darbavietā
Šā gada 15. janvārī mūsu klasei bija lieliska iespēja apmeklēt interesantas darbavietas.
Mēs devāmies uz firmu “D.P.J.N.”. Jau pats nosaukums ir interesants, pirmie burti ir saīsinājums no “Diena Pirms Jāņu Nakts”. Zem šī jocīgi smieklīgā nosaukuma slēpjas ļoti interesantas profesijas: zobārsti, iepakojuma dizaineri un fotogrāfs.
Arī zobārstniecībai ir savs nosaukums “Dentin prakse” – tur strādā mana mamma. Mēs uzzinājām daudz ko jaunu par to, kuri mācību priekšmeti ir svarīgi, lai iegūtu medicīnisko izglītību. Iepakojuma dizaineri veido dizainu ne tikai daudziem Latvijas uzņēmumiem, bet arī strādā ar ārzemju firmām. Viņu darbs ir ļoti int
Version Noteeresants un radošs, to visu dara datorā un izmanto arī 3D printeri. Apmeklējām arī fotogrāfu viņa darbnīcā. Bija aizraujoši skatīties, kas notiek aizkadrā visiem redzētajiem foto. Bija ļoti jauki, ka mūs nofotografēja. Bildes iznāca ļoti labas.
Mēs ikreiz esam priecīgi, ka varam doties uz savu vecāku darbavietām. Tā mēs uzzinām daudz ko jaunu.
Anete Meiere, 8.a klase
Jauno līderu seminārs “Demokrātijai nav demo versijas”
Šajās trīs semināra dienās izjutām daudz spilgtu un pozitīvu emociju gan par komfortablajiem sadzīves apstākļiem Līvānu jauniešu centrā “Kvartāls”, gan par draudzīgo un ģimenisko atmosfēru, dzīvojot kopā ar 18 aktīviem, radošiem, mērķtiecīgiem jauniešiem un pasākuma vadītājiem, gan jēgpilni pavadīto laiku, piedaloties diskusijās, veidojot īsfilmas profesionālu operatoru vadībā, klausoties aizraujošas lekcijas un domājot par savām nākotnes iespējām.
Kopumā no semināra devāmies mājās priecīgas, iedvesmotas un motivētas aicināt jauniešus biežāk piedalīties šādos pasākumos, jo neatsverama ir gūtā pieredze savas karjeras veidošanā. Ceru, ka man izdosies sadarbība ar seminārā iepazīto žurnālisti un varēšu iesaistīties savas nākotnes profesijas apgūšanā jau šobrīd. Paldies par lielisko iespēju direktores vietniecei izglītības jomā Guntai Kaulai!
Samanta Vrubļevska, 12.a klase
7. c klases skolēnu miniatūras par bērnību
Manu bērnību var uzskatīt par krāsainu, fantāziju un piedzīvojumu pilnu laiku. Man patika darīt blēņas, zīmēt, krāsot, lēkāt un skriet.
Mani bērnībā salīdzināja ar skudru – čakla kā skudra, darbīga kā skudra. Brīvdienās mamma cepa pankūkas, tās lielās un milzīgās. Es priekšroku devu kartupeļu pankūkām.
Bērnudārza laikos man patika augsti šūpoties, spēlēt ķerenes un paslēpes. Ejot pastaigā, mamma mani saģērba ļoti silti, bet es izskatījos pēc modes dāmītes – uz biksēm ķiņķēziņi, uz džempera mīlīgi sunīši un kaklā omes nopirktā svilpīte.
Ļoti patika Lieldienas, īpaši olu ripināšana. Atceros, kā bērnībā uz Lieldienu olām zīmēju zaķīšus, tik maziņus un mīlīgus! Ziemassvētku pasākumā bērnudārzā biju ļoti nobijusies, bet, saņemot no īsta Ziemassvētku vecīša dāvanu, smaids uzreiz bija līdz ausīm. Man no bērnības vēl līdz šodienai ir saglabājusies iesauka: Pīkucis, Pīka.
Vislabāk atmiņā paliks bērnudārza beigšana. Dāvanas, jautrās dejas, krāsainie baloni, apsveikumi un skumjās atvadas.
Ance Muceniece, 7.c klase
Mana bērnība bija saules stariem tīta. Mamma mani vija rožlapiņu kleitā. Starp priežu mežiem un rudzu laukiem es cēlu smilšu kastē sapņu pilis. Ikreiz pēc vakariņām es zināju, ka mani sagaidīs mammas lasītās sārtās zemenes. Vasaras pēdējos mēnešos es kopā ar savu mammu devos uz Skaistkalnes gadatirgu. Bija tik skaisti izdzīvot un izbaudīt bērnību!
Sabīne Zemture, 7.c klase
Tikšanās ar dzejnieci Alisi Mētru Imantas filiālbibliotēkā 26.09.2019.
Es to nesauktu par atpūtu no mācībām, bet gan par neparastu, sava veida izglītojošu procesu. Priecājos, ka dzejniece Alise Mētra reiz mācījusies mūsu skolā. No viņas dzejoļiem vislabāk patika ,,Dialogs ar robotu”. Kādās citās rindiņās saklausīju svarīgu domu: ja tu visus uzskati par stulbeņiem, kas esi tu pats? Domāju, ka tagad man mīļākā ir Alises Mētras dzeja, un arī ceru, ka izdosies izpausties tādā pašā formā.
Kristīne Jirgena, 8.a klase
Es ar lielu interesi noklausījos jaunās dzejnieces Alises Mētras stāstīto. Manuprāt, apvienot darbu birojā ar dzejas rakstīšanu nav viegli. Turklāt dzejniece piedalās arī dažādos publiskos pasākumos. Tas, ka dzejnieces Alises Mētras dzeju izmanto jaunie dziedātāji kā savu dziesmu vārdus, liecina par tās aktualitāti jauniešu vidū. Pēc tikšanās ar jauno dzejnieci sapratu, ka ikvienam vajag pamēģināt uzrakstīt dzejoli, jo varbūt tieši tas būs jauna hobija sākums.
Kristīne Petrovska, 8.a klase
Diena batutu parkā Jump Space
Priecājos, ka ieguvām titulu „Patīkamākā klase”. Kopā pavadītais laiks batutu parkā Jump Space bija vienkārši neaizmirstams, un ceru vēl kādreiz turp aizbraukt.
Ja būtu mācību process, mēs pavadītu skolā astoņas stundas, bet šodien bija iespēja mazliet atslābināties no nepārtrauktās domāšanas un garīgās slodzes, pie kuras vēl neesam paspējuši pierast pēc vasaras.
Visvairāk man patika mesties iekšā porolona kubu baseinā, nepievēršot uzmanību faktam, ka pēc tam tikt laukā nācās pagrūti. Izrādās – tomēr cilvēks var lidot, lai gan tikai uz īsu brīdi. Bija jautri cīnīties ar draugiem, un zaudēt arī nešķita tik slikti, jo varēja mīksti piezemēties. Vēl varēja lēkāt pa batutiem, ar katru reizi attīstot lielāku augstumu. Parkā nopirku speciālas zeķītes, tās pēc aktīvās atpūtas saglabāšu kā suvenīru.
Paldies klases audzinātājai Silvijai Ludženiecei par brauciena organizēšanu un klasesbiedriem par smiekliem, cīņām un kopā būšanu! Jauki, ka mums piebiedrojās arī Jūlija Brokere.
8.a klases skolniece Kristīne Jirgena
10. a klases skolēni RIV Dzejas dienas noskaņās
Lai gan ārā bija diezgan auksts laiks, 10.a klases skolēni Dzejas dienu uzskata par izdevušos. Skolēni atzīst, ka ir paplašinājuši savu redzesloku, ieguvuši jaunu pieredzi, zināšanas un labi pavadījuši laiku. Visi priecājās par mūziku, krāsainajiem baloniem un lentītēm, kā arī jaukajām pasākuma vadītājām.
Arī paši 10.a klases skolēni aktīvi iesaistījās Dzejas dienā, izvēloties lasīt dzeju, kurā tika apstiprināta piederība Latvijai, bija jaušamas ilgas pēc mīlestības un draudzības. Skolēni priecājās par uzdāvinātajiem dzejoļiem un atzīst, ka labāk ir iepazinuši arī savus klasesbiedrus.
Tikai daži uzdrošinājās lasīt savus radošos darbus, bet ļoti interesanti bija vērot, kā viens no 10.a klases skolēniem sacerēja dzejoli, improvizējot pie mikrofona:
„ es domāju par to
kas jau ir pateikts
un atpakaļ nepaņemts
es sapņoju par labāku realitāti
iedams pa ielu es redzu to
kas man apkārt
Sarkandaugavā piekauj bērnu
un mamma viņu neatpazīst
vai spējam mainīties
mēs pat nespējam nodzēst
Amazones lietus mežus ”
Paldies pasākuma galvenajai organizētājai Anitrai Līkansei!
Beta Beatrise Sipjagina, 10.a klase
Baltijas ceļa stunda
Protams, mēs, 8.a klases skolēni, nevaram pilnīgi izjust rūgtumu par dzīvi okupācijas laikā un alkas pēc brīvības kā tie cilvēki, kas bija Baltijas ceļa dalībnieki pirms trīsdesmit gadiem, tomēr kādas emocijas tajā brīdī, kad stāvējām, sadevušies rokās, noteikti uzplaiksnīja. Man tai mirklī pār muguru pārskrēja patīkamas tirpas, un es jutos kā viens veselums ar Baltijas ceļa dalībniekiem un Latvijas tautu.
Iepriekš biju dzirdējusi par Morzes kodu, bet nezināju, kādi simboli tiek izmantoti, tāpēc priecājos, ka klases stundā iemācījos tos, pildot darba lapu par Baltijas ceļu.
Kopā ar klasesbiedriem apskatījām arī izstādi skolas aktu zālē, un, manuprāt, tur iegūtā informācija lieti noderēja, rakstot uzrunu, ko vajadzēja nolasīt klases priekšā.
Esmu lepna, ka dzīvoju brīvā Latvijā. Novēlu visiem jaunajā mācību gadā neaizmirst, uz ko esam spējīgi, nevis sēdēt slinkuma būrītī vai klīst pa zemi, meklējot veiksmes maizi, bet gan izplest spārnus un lidot pretī labām sekmēm mācībās, jaunām zināšanām, savam talantam un sapņiem, jo tieši to darīja Baltijas ceļa dalībnieki – tiecās uz priekšu, lai sasniegtu mērķi.
Kristīne Jirgena, 8.a klase
Viesošanās Slovākijā
Šogad piedalījāmies skolas projektā kopā ar Banskás Štiavnicas, Budapešta, Krakowas skolēniem UNESCO projektā “Nice places to live and visit”. Tika izvēlēti 5 dalībnieki no katras skolas. Katrai skolai bija jaizveido prezentāciju, pārstāvot savu valsti un iekļaujot UNESCO mantojumu. Mēnesi pirms projekta sākuma mēs sākām gatavoties. Uztaisījām video, kurā ir redzamas Latvijas UNESCO ēkas un mūsu skola, Rīgas Imantas vidusskola. Divas no Latvijas pārstāvēm sagatavoja deju, un visi iemācijās dziesmu. Lai mūs labāk atcerētos, mēs sagatavojām cienastu ar dažādiem Latvijas sieriem, melno maizi, konfektēm un kvasu, kā arī dažādas dāvaniņas programmas vadītājiem un citu valstu pārstāvjiem.
Ceļš uz Slovākiju bija garš, tāpēc pa nakti palikām Polijā. Kad atbraucām uz Slovākiju, Banská Štiavnicā mēs visi jutāmies diezgan satraukušies. Noteikti palīdzēja tā vakara “Ice breaking activities”. Slovākijā apskatījām daudz ļoti skaistas vietas, kas ir iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā, vislabāk patika staigāt vecajās raktuvēs, kuras ir izvietojušās pa visu Banská Štiavnicu. Bija arī izdevība ēst slovāku nacionālo ēdienu. No visām mums sagatavotām aktivitātēm, visvairāk patika ’’city game’’, kur vajadzēja sadarboties ar savu internacionālo grupiņu un atrast dārgumus, alternatīvais teātris, kurā skanēja vairākas Apvienotās Karalistes grupas un izpildītāji, kā arī ’’zelta attīrīšana’’, pēc kuras varēja paturēt sev atrasto zeltu. Kad beidzot pienāca prezentēšanas brīdis, to novadījām ar smaidu sejā, jo viss līdz galam bija sagatavots. Šīs programmas laikā visvairāk saudradzējāmies ar ungāriem un viņu skolotājiem, proti, arī slovākiem, kas visu šo laiku bija mūsu gidi, un vēl joprojām ar viņiem sarakstāmies. Mēs nevaram sagaidīt, kamēr nākamajā gadā viņi brauks uz Latviju. Kopumā mums ļoti patika šī iespēja aizbraukt uz Slovākiju izveidot jaunus kontaktus, draugus, iepazīt mums jaunu kultūru, pat Slovākijas kalni nespēja mūs apturēt, tikai ceļš no Latvijas līdz Banská Štiavnicas bija ļoti garš un nogurdinošs.
11.a klases skolēnu komanda
7.a klases brauciens uz Administratīvo rajona tiesu
Šā gada 17. aprīlī 7.a klase viesojās Administratīvajā rajona tiesā Rīgas tiesu namā.
Tur uzzinājām, kā notiek tiesas sēdes. Jāsaka – tās atšķiras no redzētā filmās, piemēram, tiesnese neizmantoja koka āmuriņu, lai paziņotu spriedumu, pieņemtu gala lēmumu vai panāktu klusumu. Noskaidrojām, ka, lai kļūtu par tiesnesi, ir nepieciešama augstākā izglītība, izcilas zināšanas latviešu valodā un pacietība. Mūsu klasē ir daži skolēni, kas vēlētos savu nākotni saistīt ar juridisko jomu.
Kad nonācām tiesas arhīvā, iepazinām mobilos plauktus, kurus varēja pārvietot, griežot sviru. Apmeklējām kanceleju, apskatījām telpu, kurā tiek skatītas lietas, kas saistītas ar valsts noslēpumu, kā arī citas neparastas vietas.
Ekskursijas noslēgumā devāmies uz virtuvi, kur parasti tiesas darbinieki pusdieno. Mums bija sagatavots skaisti klāts galds. Kamēr mielojāmies ar gardumiem, katrs pastāstījām, ko esam iemācījušies.
Es sapratu, ka pieteicējam – cilvēkam, kas ierosina lietu, – ir konkrēti jāformulē sava prasība, lai tiesā ierastos visi iesaistītie cilvēki un sēde varētu notikt.
Paldies manas klasesbiedrenes Elizabetes mammai Ilonai Petrovskai un viņas kolēģei Aigai par laipno uzņemšanu, izglītojošo un interesanto ekskursiju, kā arī par gardo cienastu!
Kristīne Jirgena, 7.a klase
Viesošanās “Dammes Rimi”
Šī gada 20. martā SĀS ietvaros mēs, 8.b klase, devāmies uz hipermārketu ”Dammes Rimi”. Kaut arī lielākajai daļai no mums jau iepriekš ir bijusi iespēja tur pabūt, tomēr tikai retais ir bijis noliktavā un darbinieku telpā, kā arī ēdnīcā, kur mums bija lieliska iespēja iegūt priekšstatu par darbiem un pienākumiem, iespējām un ikdienas dzīvi hipermārketā. Informācija, ko mēs šodien ieguvām, ir noderīga ne tikai hipermārketā ”Dammes Rimi”, bet arī citos darbos, piemēram, informācija par karjeras attīstību laika gaitā, darba iespējām, sākot no 15 gadu vecuma, algas izmaksām un nostrādāto stundu nosacījumiem.
Gatis Didrihsons, 8.b klase
Masļeņica krievu valodas stundā
Atceros, ka tad, kad vēl nemācījos krievu valodu pie skolotājas Diānas Gončarikas, redzēju fotogrāfiju, kur bija redzama viņa ar saviem skolēniem, svinot Masļeņicu. Padomāju, ka būtu lieliski, ja es kopā ar savu klasi arī varētu izbaudīt šos krievu tautas svētkus, ēst pankūkas un dzert tēju. Beidzot radās tāda izdevība.
Mēs bijām sagatavojuši stāstījumu par Masļeņicas tradīcijām un vēsturi. Uz galda stāvēja ne tikai pankūkas ar augļiem, šokolādi, medu un plānās pankūkas, bet arī patvāris un citas skaistas dekorācijas. Valdīja patīkama gaisotne.
Paldies klasesbiedriem par sarūpētajiem gardumiem un krievu valodas skolotājai Diānai Gončarikai par burvīgo stundu!
Kristīne Jirgena, 7.a klase
Atpūta ,,Lido” slidotavā
Šā gada 30. janvārī es kopā ar klasi, klases audzinātāju Silviju Ludženieci un skolas sociālo pedagogu Ilzi Biti baudīju ziemas priekus ,,Lido’’ slidotavā. Tā bija balva, kuru ieguvām kā patīkamākā klase.
Mēs – visi 7.a klases skolēni – slidojām, neviens no mums nesēdēja malā! Arī tādi skolēni kā es, kas īsti nemācēja slidot, bija uz ledus un jautri pavadīja laiku, cenšoties tikt uz priekšu, krītot, smejoties, kliedzot un ceļoties atkal kājās. Tie, kam veicās labāk, mums palīdzēja, pamācīja un pieturēja. Man ļoti patika slidot, jo izdevās tikt no barjeras līdz soliņam. Kaut gan lēnītēm, bet tomēr aizslidoju.
Nav nozīmes – tu māki slidot vai ne, bet svarīgi ir būt kopā ar klases biedriem, priecāties par ziemu, kamēr vēl tā ir, un nepalaist garām iespēju atpūsties no mācībām.
Kristīne Jirgena, 7.a klase
R. Blaumaņa darbu tēli – mani padomdevēji
Kristīnes Jirgenas R. Blaumaņa literārās prēmijas 14. konkursa darbs
Vērtīgu padomu dzīvē nekad nevar būt par daudz. Padomdevējs var būt reāls cilvēks, kā arī izdomāta personība. Es par padomdevējiem uzskatu gan rakstniekus, gan grāmatu tēlus. Arī viņi var sniegt ieteikumus, kā rīkoties sarežģītās situācijās, kā nonākt virsotnēs, kurās viņi ir uzkāpuši. Īpaši vērtīgus padomus guvu no R. Blaumaņa darbiem „Tālavas taurētājs”, „Nāves ēnā” un „Velniņi”. Tālavas taurētājs, Grīntāls, arī dievbijīgais saimnieks un nerātnie velniņi ir piedzīvojuši daudz vairāk par mani un guvuši plašāku pieredzi dzīves labirintos. Viņu padomi man noderējuši un būs nepieciešami ne tikai īpašos gadījumos, bet arī ikdienišķos mirkļos.
Pēc R.Blaumaņa un Tālavas taurētāja domām, godīgs cilvēks ir tas, kas nenodod savējos pat tad, ja, viņus aizstāvot, draud nāve. Es vēlos būt godīga, vienmēr paliekot uzticīga sev tuviem un mīļiem cilvēkiem. Mans gods ir mana reputācija, un tā ir daļa no tautas reputācijas. Esmu Latvijas patriote, manā sirdī vienmēr latviešu tautai būs īpaša vieta, lai kur arī es ceļotu. Latvija ir mana dzimtene, un tieši šeit sarunas un dziesmas skan manā dzimtajā valodā. Saprotu, ka mans gods ir tautas gods, tāpēc ka ārzemēs vietējie iedzīvotāji arī pēc manas uzvedības spriež par to, kādi ir latvieši, tāpēc vajag izturēties pieklājīgi un atklāt savas labākās īpašības, jo mēs katrs esam daļa no Latvijas un ar savu attieksmi un darbiem veidojam tās godu. Mani iedvesmo būt godīgai Tālavas taurētāja vārdi:
,,Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
Kas postīdams viņu šausta,
Uz pekli, lai rauj to jods!’’
Tālavas taurētāja varonīgā rīcība lika man saprast, ka tauta ir svarīgāka par personīgo labklājību, dzīvību, un to vērtībā nekad nepārspēs ne zelts, ne sudrabs, ne kāda cita vērtslieta. Taurētājs mīlēja dzimto zemi un ļaudis un ne par kādu naudu neļāva nelūgtiem viesiem to postīt.
Soļojot pa pārdomu taku, esmu nonākusi pie R. Blaumaņa noveles „Nāves ēnā”, kur paslēpies, manuprāt, neviens vien interesants domu grauds. Visvairāk mani iedvesmoja Grīntāla runas un darbi.Visi dreifējošā ledus gabala piespiedu pasažieri domāja par drīzu nāvi un staigāja sērīgām sejām, bet, kad bija noklausījušies, kas Grīntālam sakāms, viņi sāka rosīties cerībā uz glābiņu, un arī pats Grīntāls ņēmās jau drošāk kalt izdzīvošanas plānus un nodibināt kārtību. Pavadot glābēju laivu ar tās braucējiem, Grīntāls savaldījās, neizrādīja drūmās emocijas un tikai lūdza pasveicināt sievu. Manuprāt, viņš tā rīkojās arī Kārlēna dēļ, lai palīdzētu zēnam pārvarēt izmisumu. Cerība ir vislabākā dāvana kritiskos brīžos.
No R. Blaumaņa darbiem varu mācīties arī dzīvesprieku. Velniņi aizbēga no elles ziņkārības dēļ, jo vēlējās ko vairāk par elles ugunīm un tumsu. Viņi tiecās pēc noslēpumainās ārpasaules gaismas. Nonākuši tur, viņi rīkojās, kā tēvs mācījis, – centās darīt postu saimniekam, kura dvēseli Velns jau krietnu laiku nevarēja sagrābt, bet, lai kā viņi censtos, nekas neizdevās. Iecerētie ļaunie darbi pārvērtās labajos, jo viņi nemaz nebija tik slikti, kā paši sākumā domāja. Pasakā „Velniņi” dievbijīgajam saimniekam, kuru velniņi gribēja iznerrot, piemita prasme nelaimē saskatīt labo. Viņš priecājās par atrastajiem svārkiem un maku, kas pilns ar naudu, nevis niknojās par sabojāto sviestu, nonākšanu kūtī un izlieto darvu, sajūsminājās par jauniegūto zirgu, nevis purpināja par diviem beigtajiem burlakām sētā. Katrā medus mucā kāds var iepilināt dažas darvas karotes, bet, ja priecāšos par gardo medu, arī melnais, eļļainais šķidrums šķitīs vieglāk izsmeļams. Ļaunums nevar skart to, kas pats ir labs.
Droši vien es nekad nenonākšu tādās situācijās kā R. Blaumaņa radītie tēli, tomēr ikdienā bieži iedomājos, kā rīkotos kāds no viņiem, jo padomi, kurus guvu lasot, lieliski noder arī mūsdienīgos atgadījumos. Piemēram, kāds bijušais klasesbiedrs man piedāvāja kraukšķīgu šokolādes tāfelīti ar riekstiem apmaiņā pret pareizo atbilžu sniegšanu gaidāmajā pārbaudes darbā. Ko darītu Tālavas taurētājs? Ņemtu vai neņemtu? Teiktu vai neteiktu? Es atteicos, jo tas nebūtu godīgi ne pret skolotāju, ne citiem skolēniem. Reiz lietus dēļ tika atcelta ekskursija, es un arī visi pārējie bijām nomākti. Bet vai šo nelielo misēkli var salīdzināt ar to cilvēku pārdzīvojumiem, kas atradās nāves ēnā uz peldošā ledus gabala? Reizēm manī parādās arī dievbijīgā saimnieka īpašības. Adot pirmos cimdus, es nebēdāju par kļūdām un neprecizitātēm, bet priecājos par skaisto krāsu salikumu, neparastajiem rakstiem un darbiņa ritēšanu uz priekšu (beigās pat saņēmu augstu vērtējumu, jo arī skolotāja lielāku vērību pievērsa mana adījuma pozitīvajām iezīmēm).
Tālavas taurētājs, Grīntāls, dievbijīgais saimnieks un velniņi ir man palīdzējuši ne tikai īpašos brīžos, bet arī gluži ikdienišķos notikumos, kas dzīves ceļā pagadījušies itin bieži. Es zinu, ka, lasot citus R. Blaumaņa darbus, atkal atradīšu ko vērtīgu un manu padomdevēju pulks kļūs arvien lielāks.
Kristīne Jirgena, 7.a